“It kā viss ir, bet kaut kas nav”- kā beidzot nosaukt, kas tieši trūkst (un kāpēc tas nav par “vēl vienu pirkumu”)
Šī ir, iespējams, visgodīgākā sajūta garderobē. Ne “man nav ko vilkt”. Ne “man viss ir briesmīgi”. Bet tieši tas: it kā viss ir… bet kaut kas nav. Un es zinu, kāpēc šī sajūta ir tik kaitinoša- tā ir migla. Tu nevari pieķert pie rokas. Tu nevari pateikt: “lūk, šeit ir problēma.” Tāpēc bieži risinājums kļūst par impulsa pirkumu. Un impulsa pirkums miglu neizkliedē. Tas miglu tikai padara biezāku. Imidža Klases valodā šī sajūta gandrīz vienmēr nozīmē vienu: saskaņa nav līdz gala
3 days ago4 min read
Retro stilistika: skaista iedvesma, bet ne vienmēr gudra izvēle mūsdienīgai garderobei
Retro stilistika modē atgriežas atkal un atkal. Tā parādās siluetos, faktūrās, pogās, apkaklēs, garumos, rakstos un kopējā tēla noskaņā. No vienas puses, tā šķiet pievilcīga, interesanta un vizuāli bagāta. No otras puses, tieši retro stilistika ir viena no tām, ko sievietes un reizēm pat stilisti visbiežāk sajauc ar klasiku, bāzi un ilgtermiņa garderobes ieguldījumu. Un tieši tur sākas problēma. Jo retro stilistika var būt skaista kā atsauce, kā akcents, kā estētiska spēle. T
Mar 195 min read
Es apsveru konsultāciju pie speciālista” - ko tu patiesībā meklē (un kā saprast, vai tas būs tas, kas tev vajadzīgs)
Aptaujās man regulāri parādās viena atbilde, kas vienlaikus ir ļoti cerīga un ļoti godīga: “es esmu apsvērusi konsultāciju pie speciālista.” Un tas ir loģiski. Ja garderobe nogurdina, ja kombinācijas neveidojas, ja ir sajūta “it kā ir, bet kaut kas nav”, tad gribas vienu: lai kāds atnāk un pasaka, ko darīt. Bet te ir svarīgākais: lielākā daļa sieviešu patiesībā nepērk “padomus par drēbēm”. Viņas pērk skaidrību . Un tieši tāpēc ir vērts sev uzdot vienu precīzu jautājumu: vai e
Mar 134 min read
Starpposms starp “droši” un “skaidri”: kā uzbūvēt tiltu, nezaudējot sevi
Ir kāda lieta, ko es redzu atkal un atkal. Sievietes saka: “Man patīk elegance, man patīk skaidrs siluets, man patīk gaumīgs kopskats.” Un tomēr viņu garderobe dzīvo pavisam citā pasaulē. Viņas apbrīno skaidru tēlu. Taču ikdienā izvēlas kaut ko citu - bieži ar daudz detaļām, mīkstumu, romantiku, ar “kaut ko, kas pasargā”. Un tad rodas frustrācija: “Man laikam nav stila izjūtas.” “Man nepiestāv.” “Es izskatos pārāk prasti.” “Man vajag kaut ko interesantāku.” “Tas stils neatbil
Mar 64 min read
Kāpēc iedvesma parasti nebeidzas ne ar ko (un kāpēc tu apbrīno eleganci, bet skapī tā neienāk)
Ir ļoti tipiska situācija: tu redzi elegantu sievieti- slavenību, publisku personu, vai vienkārši kādu ar izteikti skaidru tēlu. Un tu noelsies: "Yes, tieši šis man ļoti uzrunā!" Ne jau tāpēc, ka viņai ir “dārgas drēbes”. Bet tāpēc, ka viņai ir tas, ko tu gribi: mierīgs, pieaudzis, sakārtots koptēls. Tādas sievietes ir, piemēram, Viktorija Bekhema. Amala Klūnija. Keita Midltone, Alison Toby u.t.t. (droši iedomājies savu ikonu) Un tad notiek klasika: tu atver Pinterest, tu sa
Feb 274 min read
"Tas nav man"
“ Tas nav man” nav par tevi. Tas ir par mītu, kurš Tev ir iemācīts. Ir tāds ļoti tipisks brīdis: Tu redzi sievieti ar skaidru, mierīgu, elegantu tēlu. Un tavā galvā notiek klikšķis: “ wow .” Ne obligāti tāpēc, ka “dārgi”. Bet tāpēc, ka viss izskatās sakārtots. Konsekvents. Pieaudzis. Apzināts. Un tad pēc 5 sekundēm galvā ieslēdzas otrā balss: “Nu jā… bet viņai ir figūra/nauda/slava. Man tā nav, tātad "Tas nav man". Un ar vienu teikumu Tu pati sev aiztaisi durvis. Šo es gribu
Feb 204 min read
Kāpēc mēs gribam pārlikt izvēles uz citiem (un atbildību “noņemt no sevis”) — un kāpēc tas īpaši labi maskējas ar apģērbu.
Ir viena tendence, kas pēdējos gados kļūst arvien redzamāka: cilvēki arvien biežāk grib, lai kāds pasaka priekšā . Ko izvēlēties. Ko pirkt. Kā rīkoties. Kā “pareizi”. Un jā - bieži tas tiek iepakots ļoti glīti: “es vienkārši esmu nogurusi”, “man ir lēmumu nogurums”, “es negribu domāt”. Daļa no tā ir patiesība. Bet daļa ir arī kaut kas cits: bēgšana no atbildības par izvēli . Šis ieraksts nav par to, lai kādu nosodītu. Tas ir par to, lai saprastu mehānismu. Jo, ja tu saproti,
Jan 304 min read
