Tas, kas ir ārpusē, ir arī iekšā.
Esmu pārliecināts, ka vienmēr ir saistība.
Tas darbojas arī ar emocijām. Kad mēs neesam omā, uz sejas ir mazāk skaistuma un iekšējās gaismas :-))))
Tas darbojas arī ar pārtiku. Ar ko mēs "piepildām" savu ķermeni- tā tas arī izskatās. Ķermenis un āda.
Harmonija un disharmonija sevī uzreiz rada pēdas arī mūsu drēbju skapjī un vidē ap mums.
Stils un imidžs ir par iekšējo pasauli.
Par sevis izpratni.
Par mīlestību, pieņemšanu un apstiprināšanu.
Par iekšējo programmu.
Stils ir mūsu atspoguļojums. Un tas mainās. Tāpēc, ka mēs maināmies. Un mēs ne vienmēr esam līdzsvarā un harmonijā. Kā reiz arī pārmaiņu dēļ.
Man šķiet, ka ideāls variants ir tad, kad līdzsvars un harmonija ir norma, tas ir pastāvīgs stāvoklis.
Un 80% gadījumu mēs esam apmierināti ar sevi, apmierināti ar savu drēbju skapi un atspulgu spogulī, ko paši ar savām rokām veidojam no šī veselīgās un patīkamās iekšējās harmonijas un cieņas pret sevi, savas saudzīgās attieksmes pret sevi.
Bet 20% ir krīzes. Es šim vārdam nedodu negatīvu nozīmi. Man krīze vienmēr ir izaugsmes punkts.
Vienkārši izmaiņas, dažreiz radikālās, bieži ir saistītas ar komforta zonas atstāšanu, kaut kādu iekšēju satricinājumu un haosu. Bet pēc katras vētras iestājas miers. Tātad, ja dažreiz ir vētras - tas ir ok. Tātad jūs augat :-)
Diemžēl sievietes visbiežāk dzīvo apgrieztās proporcijās. 20% no retajiem brīžiem, kad ir apmierinātas ar sevi un kontaktā ar sevi.
80% - it kā KĀDS cits dzīvotu viņu vietā. KĀDS, kurš mūs nemīl, nedzird, nesaprot, nevēlas redzēt, iedziļināties un pamanīt, nez kāpēc rīkojas otrādi un tieši pretēji, izvēloties nepareizas lietas, nepareizu darbu, nepareizus cilvēkus.
Pastāvīgais rasols un haoss skapjos atspoguļo haosu un disharmoniju iekšpusē. Jautājums ir - cik ilgi jums tas ir bijis? Un ko jūs darāt ar to?
Kādu dienu es pastāstīšu stāstu par klienti, kura uz savas mājas pagrabu nosūtīja fenomenālu garderobi, un lūdza izveidot un nopirkt minimālistisku lietu komplektu, neierastā viņai un ļoti neitrālā stilā.
Viņai bija iekšēja krīze. Viņa nezināja, kas viņa dotajā brīdī bija. Zaudēts kontakts ar sevi. Izmaiņas. Vecais nav patīkams, jaunais nav saprotams.
Tāpēc, lai viņu nekaitinātu lietas, kas vairs nav par viņu, viņa lūdza tās uz brīdi aizvākt no viņas acīm. Un atbalstīt sevi ar kaut ko tādu, kas izraisa neitrālas jūtas un vienkārši ir komfortablas. Jo tas, kas nav Jūsu, kas ir lieks, atšķirīgs un svešs, nepiemērots - aizņem Jūsu resursus, iztukšo spēku un enerģiju. Pat ja tās ir tikai lietas.
Kad es šo stāstu stāstu ikdienā, tad parasti saņemu pretjautājumu- kā, Jūs nopietni tādas lietas vienkārši izmetāt? Kā tas ir iespējams?!! Meitenes, iespējams, mūs kaut kā greizi audzināja. Un ir pienācis laiks sevi pāraudzināt. Maksimālisms, galējības, radikāli risinājumi, pasaule ir tikai melna vai balta, tikai uz priekšu vai tikai uz aizmuguri….. Šī ir laba pozīcija pusaudzim pubertātes vecumā, bet ne pieaugušai sievietei. Mmmmmmmm. Ir vairāk iespēju. Ir mīksts, gluds, pelēks, zaļš, harmonisks, nevis skarbs. Mācīsimies viņus redzēt un neiegrimsim galējībās? Patiesībā šis stāsts ir arī par mani, jo tieši es esmu tā, kuras sauklis līdz 26 gadiem bija “”melns vai balts” :D un tad dzīve man parādīja, ka “varavīksnē ir ļoti daudz krāsu” :D :D :D
Ielikt lietas citā skapī. Atstājot pie rokas to, ko
uzlūkojot jūties LABI. Izdzīvot to visu, atrast atkal sevi. Labā omā pārcilāt drēbju skapi un izdomājiet, kā valkāt to, kas jums ir jaunā veidā, lai tas veidotu stāstu par jums :-) Tā ir pieauguša cilvēka rīcība.
Iespējas. Varianti. Fantāzija. Kvalitatīva garderobe, kuru izveidoja pat neatgriezeniski mainījusies jūsu versija - tas ir konstruktors. Jūs agrāk no tā izgatavojāt automašīnas, bet tagad jūs varat izgatavot lidmašīnas.
Visiem ir vienādas drēbes, lielos vilcienos. Tāpat kā vistu olas ledusskapjos. Vienkārši daži nezina neko ko no tām var pagatavot, izņemot olu kulteni un varbūt ceptas olas. Un kāda cilvēka rokās tās pašas olas ...
.....nu Jūs jau mani sapratāt? ;)
Commenti